Sveiks, lasītāj!

     Mani sauc Krišs Treikals. Esmu Alberta koledžas 2. kursa students, programmā "Pasākumu producēšana". Manā kontā ir nedaudz vairāk kā pussimts dzejoļu un pāris citu radošo darbu. Daļu no saviem dzejoļiem esmu publicējis savā pirmajā dzejoļu krājumā "Bezmiega naktis".

     Esmu jaunais dzejnieks, nedaudz dramaturgs, aktīvs un radošs jaunietis ar dažādām interesēm un dažādiem hobijiem. Viens no hobijiem ir rakstīšana. Pagaidām gan vairāk pievēršos  dzejai. Mājaslapa veidota, lai es varētu dalīties ar savu radošo pasauli.

     Kā tad es īsti sāku rakstīt dzeju? Tas notika 2019. gada Dzejas dienās skolā. Viss sākās ar dzejoli “Es nāku no...”, kas katram bija jāuzraksta. No sākuma domāju, kā to var izdarīt. Kā raksta dzeju? Kas es vispār esmu par dzejnieku? Uzrakstīju dažas pirmās dzejoļa rindas, un tas viss aizgāja – pirmais dzejolis uzrakstīts. Tas no sākuma likās nenozīmīgs. Pēc tam bija iespēja piedalīties skolas “Dzejas ruporā” – lasīt savu dzejoli, bet domāju, kāda jēga lasīt vienu, pamēģināšu uzrakstīt vēl kādu. Tā tapa pirmie četri dzejoļi. 

     Man iepatikās dzejot. Jutos labi, ja savas neveiksmes, dusmas varēju izlikt uz papīra. “Dzejas rupora” iespaidā tika radīta “Dzejas tējnīca”, kur katrs domubiedru lokā var lasīt savus jaunrades darbus. Man tas iepatikās, un arī dzejas vakaros dalījos ar savu dzeju. Šie vakari bija kā papildu iedvesma rakstīt, jo katru reizi lasīt vienus un tos pašus dzejoļus nebija jēgas.

         Es varu ilgi stāstīt par to, kas man patīk vai nepatīk. Ir daudz lietu, kas man patiktu darīt... Galvenais ir nebaidīties no nezināmā! Katram no jums, kas šo lasa, novēlu dzīvē nebaidīties uzdrīkstēties, mācīties ko jaunu. Katram no jums ir iespēja jebkurā brīdī mainīt galvenās spēles, tas ir, dzīves, noteikumus, un vienmēr ir iespēja spēlēt pa savam prātam.

"Tu esi cilvēks, kas iet savu ceļu,
Un pareizi ir nevienam neprasīt,
Vai dari pareizi vai nepareizi.
Taču to daru, jo
Es – sava ceļa gājējs."

/K. Treikals, "Es sava ceļa gājējs"/